Kopējā psihopatoloģija. No psihopatoloģijas pamatiem līdz personības veidošanai

Pirmajā daļā tiek atkārtoti izdots klasiskā darba autora Kārļa Jaspersa, kurš ielika metodoloģiskos pamatus mūsdienu psihiatrijai, grāmatā «Kopējā psihopatoloģija. No psihopatoloģijas pamatiem līdz personības veidošanai».
Darba «No psihopatoloģijas pamatiem līdz personības veidošanai» autors nošķir pacienta subjektīvās pieredzes un objektīvās slimības izpausmes, kā arī ievieš galveno atšķirību starp cēloņu skaidrojumu un jēgpilnu izpratni par psihiskajiem fenomeniem. Analizējot halucināciju, maldu, uzmācīgu stāvokļu un apziņas traucējumu dabu, Jaspers piedāvā «izprotošās psiholoģijas» koncepciju — instrumentu, lai izprastu iekšējās saites starp cilvēka pieredzēm un rīcību. Grāmata balstās uz bagātu klīnisko materiālu un saglabā vērtību kā ceļvedis psihisko traucējumu izpratnē.
Tā nav sausa simptomu rokasgrāmata, bet domāšanas ceļvedis — tiem, kas vēlas ne tikai diagnosticēt, bet patiešām saprast cilvēkus, kuri saskaras ar garīgām ciešanām.


• Ērti atkārtoti izdota monumentālā darba divos sējumos sērijā «Non-Fiction. Lielās grāmatas»: balta papīra, lieliska poligrāfija, cieta vāka, rotāta ar zelta foliju. Agrāk sērijā grāmata tika izdota vienā sējumā.
• Mūsdienu diagnostikas kritēriju pamats joprojām balstās uz metodoloģisko bāzi, kas ielikta šajā darbā. Tas ir darba instruments, kas saglabā praktisko nozīmi.
• Kārlis Jaspers (1883–1969) vispirms kļuva slavens kā filozofs, viens no eksistenciālisma pamatlicējiem, kura ietekmi atzīmēja Alberts Kamī, Žans-Pols Sartrs, Hanna Arendta un citi autori. Tomēr Jaspers bija ne tikai filozofs, bet arī ārsts-psihiatrs, un viņa doktora disertācija «Kopējā psihopatoloģija» ir vairāku gadu darba rezultāts psihiatrijas slimnīcā. Jaspers bija dziļi neapmierināts ar tajā laikā pastāvošajām pieejām garīgo slimību izpētē un ārstēšanā, viņš uzskatīja, ka šī medicīnas nozare ir dziļā krīzē, un izvirzīja sev ambiciozu uzdevumu izstrādāt jaunus zinātniskus pamatus psihiatrijai. Faktiski viņš izveidoja psihiatrijas filozofiju, izstrādāja jaunu valodu un kategoriju aparātu psihisko traucējumu aprakstīšanai un klasifikācijai.

Grāmata «Kopējā psihopatoloģija. No psihopatoloģijas pamatiem līdz personības veidošanai» — fundamentāls instruments un galda grāmata psihiatriem, kas, pat neskatoties uz intensīvo cilvēka smadzeņu un psihes zinātņu attīstību pēdējos gados, paliek neaizvietojama. Pateicoties lieliskajam sērijas noformējumam, tā kalpos ilgi un lieliski derēs kā dāvanu grāmata tiem, kas studē psihiatriju, psihoterapiju un psihiskos traucējumus, studentiem un speciālistiem, kuri vāc nēn-fikšena literatūru un tādas grāmatas par psiholoģiju kā «Psihopatoloģija ikdienas dzīvē» Zigmunds Freids, «Psihiskā slimība un psiholoģija» un «Trakuma vēsture klasiskajā laikmetā» Mišels Fuko, kā arī «Cilvēks, kurš sievu sajauca ar cepuri» Olivers Sacks.