Vizantijas impērijas vēsture: No Konstantinopoles dibināšanas līdz valsts sabrukumam

330. gadā Konstantīns padarīja kristietību par oficiālo Romas impērijas reliģiju un pārcēla galvaspilsētu uz pilsētu, kas vēlāk nēsās viņa vārdu. Tā sākās Vizantijas impērijas vēsture — senākā kristīgā valsts. Visā tās pastāvēšanas laikā tās tronis secīgi tika ieņemts gan no valdniekiem, kuriem bija patiesais dižums; gan no tiem, kuri pelnīja tikai nicinājumu. Tumšajos gadsimtos, kad gaisma mācībai Rietumos gandrīz izdzisa, vizantieši spēja radīt unikālu un patiesi pārsteidzošu fenomenu — vizantijas mākslu, kas atstāja milzīgu ietekmi uz visu kristīgo (un ne tikai) pasauli. Vizantijas impērijas vēsture ilga apmēram 1123 gadus un 18 dienas, līdz 1453. gadam, kad ziņa par Konstantinopoles iekarošanu izsauca šausmas visā kristīgajā pasaulē.

Šajā grāmatā varas un krišanas vēsture Vizantijas impērijā tiek attēlota kā episkā romāna par grandiozām intrīgām, despotiskiem valdniekiem, neprātīgajiem, nodevējiem, iekarošanām un, galu galā, par traģisko krišanu. Stāstījumu papildina daudzas kartes, dzimtas koki, imperatoru, sultānu un Romas pāvesta saraksti.