«Cilvēks augstajā pilī» — zinātniskās fantastikas romāns alternatīvās vēstures žanrā par pasauli, kur ASV pēc Otrā pasaules kara ir sadalītas starp Trešo reiha un Japānu, un cilvēka dzīve ir atkarīga ne tikai no varas, bet arī no tā, kam viņš ir gatavs ticēt. Filips Kindreds Diks rāda okupēto Ameriku 1960. gadu sākumā bez ierastā varoņa spožuma: ar antikvāriem, politisko piesardzību, ikdienas pielāgošanos un bailēm, kas kļuvušas par ikdienas daļu. Šajā pasaulē blakus pastāv propaganda, tirdzniecība, garīgas prakses un klusa iekšēja pretestība. Realitāte šeit šķiet nestabila, un ierastie orientieri pastāvīgi pārvietojas. Tas ir patstāvīgs romāns, kas lasās kā vienota stāsts un vienlaikus kā viena no galvenajām grāmatām distopijas žanrā.
Stāsta centrā ir vairāki varoņi, kuru ceļi krustojas Sanfrancisko un citās okupētās valsts daļās. Antikvārs cenšas noturēties virs ūdens sistēmā, kur pat pagātne ir kļuvusi par preci. Amatnieks meklē veidu, kā dzīvot ar savu darbu un nepazust svešā kārtībā. Jauna sieviete sastop cilvēkus un idejas, kas maina viņas skatījumu uz notiekošo. Japāņu ierēdnis nonāk starp diplomātiju, personisko sirdsapziņu un pieaugošo spriedzi starp lielvarām. Atsevišķa loma ir aizliegtai grāmatai, kurā aprakstīts pavisam cits vēstures gājiens. Tā liek varoņiem šaubīties par sava pasaules iekārtojumu un uzmanīgāk skatīties uz to, ko viņi ir pieraduši uzskatīt par normu.
- Franks Frinks — amatnieks, kuram darbs un patstāvība kļūst par veidu, kā saglabāt sevi okupācijas varu kontrolē.
- Džuliana Frinks — jauna sieviete, caur kuru atklājas patiesības meklējumi, bailes un personiskā izvēle vardarbības pasaulē.
- Nobusukē Tagomi — japāņu ierēdnis Sanfrancisko, saistīts ar svarīgiem politiskiem lēmumiem un iekšējiem morāliem jautājumiem.
- Roberts Čildens — antikvāra veikala īpašnieks, kura stāsts parāda amerikāņu atkarību no jaunās varas un sarežģītās attiecības ar uzvarētāju kultūru.
- Gotorna Abendsena — rakstnieks, kurš radījis aizliegtu grāmatu, kas ietekmē citu varoņu realitātes uztveri.
Okupētā Amerika Filipa Kindreda Dika darbos ir veidota ne tikai caur politiku, bet arī caur ikdienu. Lietas, simboli un kultūras žesti šeit nozīmē ne mazāk kā oficiālie rīkojumi. Rietumu krastā ir jūtama japāņu ietekme, austrumos spiež nacistu režīma vara, bet starp tiem pieaug satraukums par jaunu lielpolitiska apvērsuma kārtu. Svarīga romāna detaļa ir tehnoloģiskā progresa, garīgo praksi un viltotu relikviju kaimiņattiecības. Tāpēc grāmatas pasaule izskatās vienlaikus pazīstama un satraucoši sveša.