Gnostiki. Tobijs Čertons

Grieķu valodā vārds «gnosis» nozīmē «zināšanas». Gnostiki to izmantoja, lai apzīmētu garīgās zināšanas. Viņi ticēja, ka zināšanas spēj atbrīvot viņus no materiālās visuma ļaunuma. Kā mistiska Kristietības tradīcijas versija, gnosticisms tika pakļauts spiedienam no oficiālās baznīcas puses un, kā rezultātā, līdz pat šai dienai tas paliek maz zināms vai neizprasts. Tobijs Čertons atklāj gnostiku plašam ziņkārīgu lasītāju lokam un cer atgriezt gnosticismam savu vēsturi, nesamazinot to līdz herētiskām ortodoksijas nodaļām. «Gnostiskie evaņģēliji», kas IV gadsimtā tika apglabāti Nag-Hamadī Ēģiptē un atklāti 1945. gadā, kļūst par sākumpunktu garīgajam ceļojumam, kas izstiepjies divus tūkstošus gadu un visā Eiropā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Dienvidfrancijai XII un XIII gadsimtā, jo tieši tur gnosticisms, būdams uz izzušanas robežas, atdzima kā kataru kustība, herēze, kas bija tik pretīga baznīcai, ka tā izveidoja Inkvizīciju speciāli tās iznīcināšanai. Bet uguns un zobens nespēja iznīcināt gnostiku idejas. Tās ir neatņemama un pārliecinoša mūsu kultūras daļa, jo gnostiku ietekme izplatījās tālāk, uz tādiem darbiniekiem kā filozofs-humanists Piko della Mirandola, dzejnieks Viljams Bleiks un komponists Džons Lenons, kurš apbrīnoja gnostikus, jo viņi «paši kļuva par Kristiem».