Triumfs Minervas: no mīta uz logosu. Andrea Paladīno, māsoniem un brīvā griba

Sešpadsmitajā gadsimtā Itālijas pilsēta Vičenca kļuva par ideju cīņas vietu, kas noteica pasaules izskatu gadsimtiem ilgi uz priekšu. Maikls Trevors Koflins savā asprātīgajā un dziļajā darbā, pētot Andrea Paladīna arhitektūru, parāda, ka tieši šajā filozofiskā un politiskā pretestības atmosfērā radās māsoniešu kustība, bet pati arhitektūra kļuva par poētisku valodu, kas ļāva ne tikai izteikt skaistumu un meistarību, bet arī apstiprināt idejas par brīvo gribu, mīlestības primātu un tieksmi uz dievišķo — kā vienīgajiem orientieriem cilvēka pilnveidošanās ceļā. Ikonogrāfiskajā tēlu valodā jauna balss iegūst arhetipisku figūru Minervas Palādas, kas nozīmē saprātīgumu, bet ne piezemētu makjavellisku spriedumu par labumu, bet gan Platona saprātīgumu mūžībā, kas prasa no cilvēka nemitīgi palikt „Tagad”, vienīgajā patiesajā laikā.