Vēl jaunībā Kārli Jungu, kurš dzīvoja Bāzelē, aizrāva stāsti par Nīčes izcilo prātu, ekscentriskumu un viņa iegrimšanu pastāvīgā psihozē. Šie sējumi, agrāk nepublicēta privāta semināra transkripcija, atklāj viņa ziņkārības augļus: Nīčes darbi, ko viņš lasīja studiju laikā, dziļi viņu aizkustināja un pastāvīgi ietekmēja viņa domāšanu. Šajās sesijās jau pieaugušais Jungs neformāli runā ar sava iekšējā loka locekļiem par domātāju, kura darbi ne tikai iespaidoja ar cilvēka dabu sapratnes dziļumu, bet arī kļuva par filozofisku avotu viņa paša psiholoģiskajām un metapsiholoģiskajām idejām. Pirmkārt, viņš parādīja, kā izcila grāmata «Tā runāja Zaratuštra» atklāj arī Nīčes ģēniju.
Ņemot vērā, ka tajā laikā semināru piezīmes nebija paredzētas publicēšanai, Jungs atļauj sev jokot, asi izteikties par cilvēkiem un notikumiem, kas viņu kaitināja un dusmoja, kā arī atklāti komentēt politiskās, ekonomiskās un citas problēmas savā laikā. Šis seminārs notika Cīrihē 1930. gados.
Populārakas
