Vorošenij žar

Recentai studentei, bet kopš 1942. gada februāra — frontes tulkotājai Elenai Kaganai, pilsēta-mocītājs Rževs kļuva par «likteni, literāro vārdu, neizdzēšamu sāpēm». No tolaik pierakstiem, dzīvajām iespaidiem, dzirdētā no karavīriem, no lauku vecenēm un bērniem, no gūstekņiem vāciešiem, radās stāsts «Tuvo pieeju».