Atgriešanās

Brīnišķīga liela prozas īpašība īsta meistara — tā aizrauj no pirmajām lapām un nepalaid vaļā līdz finālam. Veronika Podgurska — jauna varone, viņas nebija iepriekšējās Elenas Katišonok romānos. Bet sajūta par senām pazīšanām ar viņu rodas uzreiz — tik ticami ir sīki un precīzi ikdienas dzīves sīkumi. Veronika ir devusies pensijā. «Tas, kas prasīja laiku, uzkrājās gadiem un gulēja dažos ietilpīgos plastmasas konteineros: vēstules, fotogrāfijas, avīžu izgriezumi. Bija jāizkārto krājumi, jāizmanto nevajadzīgais, lai neapgrūtinātu bērnus ar smagām rūpēm. Divas kastes ar fotogrāfijām, kuras grūti aizvērt: „Amerika“. Mazāka kaste, „Pirms Amerikas“». Brālis palika dzimtajā pilsētā, kas «pirms Amerikas». Neesam tikušies pusgadsimtu. Sarunājāmies, vienojāmies par tikšanos, nopirkta biļete uz lidmašīnu. Tagad Veronikai jāatgriežas pagātnē, kuru viņa nepazīst, un jāiegrimst tagadnē, kas izraisa sajūtas, tālu no mīļuma. «...Un tomēr ceļš uz mājām izrādījās pārāk garš...» — Jozefa Brodska rindiņu autore izvēlējās kā epigrafu romānam.