Zobrati un briesmoņi: kas ir ekonomikas zinātne un kādai tai jābūt

Digitālās tehnoloģijas, lieli dati, tehnoloģiju giganti, mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts veic revolūciju gan ekonomikas zinātnes instrumentu, gan parādību, kuras tā pēta, apdomā un cenšas veidot. Savā grāmatā «Zobrati un briesmoņi» Diāna Koila pēta nopietnākās problēmas un jaunas iespējas, ar kurām saskaras mūsdienu ekonomika, un analizē, kas jādara, lai palīdzētu politiķiem tikt galā ar globālajiem izaicinājumiem — no pandēmijas sekām un nevienlīdzības līdz izaugsmes palēnināšanai un klimata krīzei. Koilasprāt, tradicionālā ekonomikas zinātne joprojām uzskata cilvēkus par «zobratiem» — racionāliem, aprēķinātiem, neatkarīgiem aģentiem, kas darbojas skaidri noteiktos apstākļos. Tomēr digitālā ekonomika daudz vairāk raksturojas ar «briesmoņiem» — nekontrolējamiem, pieaugošiem kā sniega bumba un sociāli noteiktiem nezināmajiem. Vēl sliktāk, uzskatot cilvēkus par zobratiem, ekonomika pati rada briesmoņus, paliekot bez instrumentiem, lai saprastu jaunas problēmas. Saistībā ar to Koila uzdod svarīgus jautājumus: vai ekonomiskais individuālisms ir aktuāls digitālajā laikmetā, vai nav pienācis laiks jauniem izaugsmes un progresu mērījumiem un vai ekonomika var būt objektīva, ja tā ietekmē to, ko pēta?