Vai jums ir pazīstams tas sajūta, kad visvairāk pasaulē nepieciešams cilvēks, kurš sapratīs bez liekiem vārdiem?
Marijas Metličkas grāmatas ir iemīļotas miljoniem. Un katrs tajās atrod kaut ko savu. Bet ir tas, ko atzīmē visi bez izņēmuma lasītāji: šīs grāmatas samierina ar dzīvi un dāvā cerību.
Dzīve bez tuviem cilvēkiem nav iespējama. Pat ja tu uzskati sevi par patstāvīgu, pašpietiekamu un neatkarīgu cilvēku, tomēr pienāks brīdis, kad vēlēsies dalīties, izsūdzēt sirdi, lūgt padomu. Vienkārši klusēt ar to, kurš tevi saprot un pieņem.
Bet kā viņus atrast – tuvos cilvēkus? Un vai vienmēr tie, kas ir tuvi pēc asins, ir tuvi pēc gara? Kā sadalīt pasauli savējos un svešos? Vai ir ideāla formula?
Marija Metlička neizdara šo formulu, viņai nav gatavu receptes un atbilžu uz visiem jautājumiem. Viņa vienkārši stāsta stāstus – par tiem, kas atraduši radniecīgu dvēseli, par tiem, kas vēl meklē, un par tiem, kas dažādu iemeslu dēļ ir lemti vientulībai.
Šis krājums pievelk ar patiesumu un atpazīstamību. Tajā nav skaļu efektu – tikai dzīve, cilvēciskās saites, dvēseliskas sarunas, sarežģītas izvēles un tas pats sajūta, dēļ kura gribas lasīt Metličku atkal un atkal. Tā ir grāmata vakariem, kad īpaši svarīgi ir palēnināties, izelpot un atcerēties, ka tuvība sākas ar sapratni.