Bhagavadgīta. Tulkojums un meistara komentāri

Uz «Bhagavad-gītas» pamata ir Krišnas un Ardžunas saruna pirms kaujas Kuru kšetrā. Karotājs redz priekšā ne bezpersoniskus ienaidniekus, bet cilvēkus, ar kuriem viņu saista asinis, atmiņa un cieņa. Šajā brīdī uzvara pārstāj būt vienkāršs mērķis. Cīņa kļūst par morālu pārbaudījumu.
Paramahansa Jogānanda rāda, ka kaujas lauku «Gītā» var lasīt plašāk. Tas nav tikai vieta no senā eposa, bet arī iekšējā konflikta attēls. Cilvēks katru dienu saskaras ar līdzīgiem mezgliem: vēlas rīkoties pareizi, bet baidās no sekām; zina savu pienākumu, bet zaudē spēkus; meklē skaidrību, bet grimst šaubās.
Autora komentāri palīdz lasīt «Bhagavad-gītu» nevis kā augstprātīgu izteikumu kopumu, bet kā praktisku tekstu par apziņu. Šeit runā par dvēseli, darbību, paškontroli, meditāciju, vēlmes dabu un brīvību no iekšējās rosības. Grāmata nesola vieglas atbildes. Tā māca skatīties dziļāk un izturēt sarunu ar pašu sevi.