Darbs par himerām

Sanktpēterburga, 1811. gada maijs. Krievijas impērija, nojaušot karu ar Napoleonu, dzīvo spriedzē. Grāfs Andrejs Izvolskis, izmeklēšanas uzraugs Labklājības pārvaldē, saņem uzdevumu izmeklēt noslēpumaino četru cilvēku nāvi, kuri saindējās ar nezināmu dzērienu. Iepriekšējā dienā kanālā apgāzās rati, kas bija piekrauti ar vīna kastēm. Vīri izvilka duci pudeles un izdzēra, pēc kā nomira briesmīgās mokās. Šausmīgais mirušo izskats ar plaši atvērtām acīm, melniem mēlēm un melniem zodiem, it kā apdedzinātiem ar uguni, liek izmeklētājam atcerēties briesmoņus-himeras. Izvolskis sāk izmeklēšanu un noskaidro, ka viņi saindējās nevis ar vīnu, bet ar tipogrāfijas krāsu. Šis pierādījums noved viņu uz pēdām slepenai organizācijai, kas drukā viltotas naudas. Izmeklēšana, sākumā šķietot rutīnas darbs, noved grāfu pie šausmīgā franču izlūkdienesta sazvērestības atklāšanas, kas cenšas sagraut Krievijas ekonomiku pirms iebrukuma.