Džordžs Harisons

Kāds varētu teikt, ka Džordžs Harisons izvilka laimīgo biļeti. Puisis no nabadzīgā Liverpūles rajona, kurš neizcēlās ne ar izciliem panākumiem mācībās, ne ar spilgtu izskatu, ne ar izteiktu raksturu, iepazinās skolas autobusā ar tādu pašu, kā viņš, ģitāras fanātu. Klasesbiedra vārds bija Pols Makartnijs, un viņš draudzējās ar puisi vārdā Džons Lenons…

Grāmatas par Džordžu Harisonu autora, Filipa Normana, pārliecība ir tāda, ka pasaulē nekas nenotiek nejauši. Tas nav par veiksmi — tas ir par nenoliedzamu talantu un gatavību likt uz spēles visu, lai sekotu savam aicinājumam. 

Vis“slēgtākais” no bitliem, Harisons — ne tikai virtuozs ģitārists, bet arī apdāvināts komponists, — ilgu laiku turējās savā slaveno brāļu ēnā, turpinot meklēt sevi, iet savu ceļu, pieļaut savas kļūdas un pieņemt savus lēmumus.