Rtuts

Ak nē, es neizskatos pēc balādes varones. Man nākas zagt, lai mēs ar brāli nemirtu badā. Un nogalināt, citādi nogalinās mani. Teikšu godīgi, es to lieliski māku – jo es joprojām esmu dzīva. Šeit, zem dedzinošām saulēm Sudraba pilsētā, kur nabagi cīnās par malku ūdens, bet nemirstīgā karaliene bez šaubām izpilda nāvessodus ikvienam, tas jau atgādina brīnumu. Vēl es dzirdu metālu čukstus, un šāds noslēpums var man maksāt dzīvību: jebkura maģija mūsu pilsētā ir aizliegta. Bet pat visgrūtākajos apstākļos nevajag atteikties no cerības, vai ne? Kad man radās iespēja visu mainīt – es riskēju. Un noteikti būtu gājusi bojā, ja ne viņš. Kīngfīšers. Pirmo reizi viņu ieraudzījusi, es nolēmu, ka viņš ir Nāve. Bet viss izrādījās nedaudz savādāk.