«Lēpja» — sociāli psiholoģiskā spēle, kas attīsta sociālo intelektu (spēju komunicēt) bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Spēles radītājs — Gintera Horne, bērnu psihoterapeits no Karlsrūes (Vācija). Spēle palīdz bērniem iemācīties apzināties un izteikt savas jūtas, vēlmes, kā arī aizstāvēt sevi ar vārdiem. Dalībnieki patstāvīgi veido no plastilīna savas spēļu figūras un tādējādi parāda, kā viņi attiecas pret sevi un citiem spēlētājiem, kādas ir viņu vēlmes un nodomi. Spēlē arī tiek apgūta pieredze savstarpējās apsūdzībās, pieklājīgās atvainojās, pateicības izteikšanā, lūgumos pēc palīdzības. Spēlētāji mācās tikt galā ar agresiju sociāli pieņemamā veidā, bet nepieņemama uzvedība tiek sodīta. Turklāt spēle palīdz dalībniekiem apzināties un izstrādāt robežu tēmu, viņiem rodas izpratne par sava mājokļa vērtību. Spēlē var piedalīties bērni no 4 gadu vecuma. Spēlētāju skaits — no 2 līdz 8. Vislabāk, ja spēlētāju ir četri, tomēr dalībnieku var būt arī vairāk. Šādā gadījumā plastilīna gabaliņi jāizdala uz pusēm. Tādējādi katrā mājiņā būs nevis viens, bet divi attiecīgā krāsā iemītnieki. Spēles mērķis — pirmajam nonākt galamērķī (pilsē). Tomēr spēles process bieži ievelkas tik ilgi, ka dalībnieku savstarpējās attiecības, viņu mijiedarbība un uzvedības stratēģijas izstrāde izrādās daudz svarīgākas par formālo mērķi. «Lēpja» nekad nenogurst, jo tā «aug» kopā ar saviem spēlētājiem. Tajā var spēlēt atkal un atkal, mainot varoņus, viņu raksturus, nosakot papildu noteikumus (piemēram, izdomājot uzvedības noteikumus tukšajās, neaizņemtajās mājiņās). Sākotnēji «Lēpja» tika radīta, lai spēlētu vienaudži savā starpā, tomēr, ievērojot noteiktus noteikumus, bērni var spēlēt to arī kopā ar pieaugušajiem. Tā kā «Lēpjā» spēlētāju attiecības ir pietiekami sarežģītas, kāda figūriņa var pat tikt saplacināta, un divkārši sāpīgi, ja to dara tuvs pieaugušais, tad šajā spēlē ir noteikums: pieaugušajiem kopā ar bērniem var spēlēt tikai no «bērnu» pozīcijas.
Spēles ilgums: no 20 līdz 40 minūtēm
Spēlētāju skaits: no 2 līdz 8