Cilvēces dzimta

Cilvēces dzimta (1947) - autobiogrāfisks stāsts, precīzāk, patiesības stāsts - pirmā un pēdējā grāmata Robēra Antelma (1917-1990), franču rakstnieka, dzejnieka, pretošanās dalībnieka, ir unikāla liecība, kas apraksta cilvēku dehumanizāciju nometnēs un to gribu dzīvot, pateicoties kurai cilvēks - neskatoties uz visu - saglabā savu piederību cilvēcei.

Grāmata, kas sākotnēji palika gandrīz nepamanīta, ar laiku tika tulkota vairākās Eiropas valodās un izsauca dzīvību veselu rindu pamatīgu filozofisku interpretāciju par nometnes dzīves fenomenu - notikumiem ieslodzītajiem, sargiem, līdzdalībniekiem. Par Antelma grāmatu rakstīja Žoržs Batajs un Moriss Blanšo, Sara Kofmane un Edgars Morens, Filips Laku-Labarts un Žans-Luks Nansijs, Margerita Djurasa un Žoržs Pereks, apgalvojot, ka ar šīs grāmatas parādīšanos literatūra piedzimusi no jauna.