Romāns balstīts uz reāliem notikumiem Krievijas-Türku karā 1877–1878. gadā un stāsta par varonīgu cietokšņa Bajazets aizsardzību Kaukāzā.
Neliels krievu garnizons nonāk turku karaspēka aplenkumā. No pirmajām dienām aizstāvji saskaras ne tikai ar ienaidnieka uzbrukumiem, bet arī ar smagām iekšējām problēmām: ūdens, pārtikas trūkumu, slimībām un morālā gara krišanu. Situāciju sarežģī komandas kļūdas un vājums, no lēmumiem, kuru atkarīga visu aplenktā liktenis.
Uz militāro darbību fona attīstās personīgās drāmas virsniekiem un karavīriem – konflikti, mīlestība, greizsirdība, gods un uzticība. Neskatoties uz nesaskaņām un izmisumu, garnizons turpina noturēt aizsardzību, izrādot izturību un drosmi.
Kļūstot par kulmināciju, notiek galējā izsīkuma un spriedzes pakāpe, kad aizstāvji nonāk uz iznīcības robežas. Viņu glābšana pienāk pēdējā brīdī ar krievu karaspēka tuvošanos.
Romāns uzsver kontrastu starp parasto cilvēku varonību un vadības kļūdām, pacelot tēmas par pienākumu, godu un cilvēka dzīvības cenu kara apstākļos.