Likteņu bumba

Runā, ka ar likteni labāk nestrīdēties. Runā, ka liktenis ir līdzīgs milzīgai bumbai, neapturamai un aklai. Runā, ka, novācot sevi no tā ceļa, var izdzīvot. Tā vietā tevi aizskars citi — liktenis ir neapturams un nesaprotams, jo īpaši laikmeta lūzuma brīdī, kad izdziest pēdējās bākas un nomāktie gudrie izplata rokas.
Vienīgi kaķis un tumsā paliks kaķis, zirgs — zirgs, bet cilvēks — cilvēks, ja vien viņš nekļūs par necilvēku, un tas ir tik vienkārši. Aizskarta mīlestība un aizskarta lepnums, saplēsta sirds un saplēstas cerības rada briesmoņus, tāpēc domā, kas precīzāk nogalinās — meli vai patiesība, un kurš izstieps plecu — vecais draugs, mūžīgais ienaidnieks vai niecīgs izsists?
Bet bumba ripo arvien ātrāk, un laika pārdomām vairs nav — ir laiks rīkoties. Pakļaut zirgu, pakļaut sievieti, pakļaut armiju… Pakļaut likteni. Kam tas izdosies, un vai tas izdosies? Nezaudēt, kad uzvarēt nav iespējams. Neuzvarēt, kad nav iespējams zaudēt… Runā, ka ar likteni labāk nestrīdēties… Bet, ja pamēģinātu? Sliktāk jau noteikti nebūs.

Romāns «Likteņu bumba» noslēdz otro triloģiju ciklā «Eternas atspulgi» — triloģiju Klintis.
Turpinājums fantāzijas romānu ciklam Veras Kamšas «Eternas atspulgi». Pirmais romāns kļuva par literāro pirmavotu kino adaptācijai «Eterna. Pirmais daļa».
«Eternas atspulgi» sauc par «labāko paraugu vēsturiskajā fantāzijā visā postpadomju telpā». Pēc apjoma cikls var sacensties ar Aleksandra Dima un Henrika Senkeviča romāniem.