Kā mēs dzīvojām PSRS

Diskusijas par to, kā cilvēki dzīvoja PSRS, notiek kopš Savienības sabrukuma. Tomēr strīdi starp tiem, kas nostaļģē pēc padomju realitātes, un pārliecinātiem reformu atbalstītājiem reti iegūst argumentētu virzību. Savā grāmatā Dmitrijs Travins cenšas to labot un apkopo lielu faktu materiālu, kas liecina par aizgājušo laikmetu: no vēstulēm, dienasgrāmatām, memuāriem un anekdotēm līdz ekonomiskajai statistikai un zinātniskajiem darbiem. Pētījuma centrā ir parastā padomju cilvēka dzīve: kā viņš strādāja un mācījās, atpūtās un veica iepirkumus, mijiedarbojās ar oficiālo ideoloģiju un sapņoja par ārzemju ceļojumiem. Autors meklē atbildes uz svarīgākajiem postpadomju apziņas jautājumiem: kāpēc mēs vienlaikus ilgojamies pēc padomju pagātnes un to nolādējam? Kas tajā tika noteikts ar sociālo iekārtu, bet kas pastāvēja neatkarīgi no tās? No kādas daļas padomju "mantojuma" vajadzētu uz visiem laikiem atteikties, bet ko—paņemt līdzi nākotnē?