Ar jauno dzejas grāmatu Veronika Dolina sagaida jauno 2026. gadu.
Šīs ir hronikas par nesen piedzīvotajiem diviem-trijiem gadiem, stingras kā melnbaltas fotogrāfijas.
Bet, kā mēs zinām, dzejnieks un mūziķis Dolina aktivizē arī slepenos mehānismus: dzeja steidzas piepildīties, notikumi — notikt.
Dzeja kopā ar mūziku — jau ir spēks.
Uzrakstīto praktiski nav iespējams labot.
Piedzīvoto — pārveidot.
Tomēr katrs dzejnieks uzstāj uz pretējo — vārdi ir elastīgi, katrs solis ved pie bēdām vai prieka.
Patiesībā vārdi spēj sakārtoties īpašā secībā… It kā tie nebūtu dzejnieka rokās, bet nezināmas personas.
Ielūkojieties Veronikas Dolinas jaunajā dzejas grāmatā.
Vai tiešām viss ir nepārveidojams.
Vai tomēr?..