Grāmata ir autobiogrāfiskas piezīmes par Optinas Pustyn atdzimšanu – kopš 1988. gada autors pastāvīgi dzīvo un piedalās klostera dzīvē. Grāmata ir stāstu sērija, kas veido notikumu un raksturu hroniku, cilvēku stāstus, kuri dzīvo pēc Dieva baušļiem nevis izrādīšanai, bet sirds aicinājuma dēļ.
Grāmata ir rakstīta dzīvā, pieejamā valodā, atklājot to skaisto cilvēku dvēselēs, kas padara pasauli siltāku. Raksturi un varoņu tēli ir ņemti no parastiem cilvēkiem ar visām prieka un bēdu izpausmēm. Grāmatā nav augstprātīgu vārdu vai izpušķotu frāžu, tajā aprakstītie stāsti ir traģiski savā ikdienišķībā, bet visa tā ir caurvīta ar Dievišķo Mīlestību. Autora rakstnieka talants, dzīvās un sulīgās sižeti liek lasītājam gan raudāt, gan smieties par uzrakstīto.
Ninas Pavlovas pelnītā popularitāte ir saistīta ar viņas īpašo dāvanu – redzēt katrā cilvēkā, neatkarīgi no viņa sociālā stāvokļa vai statusa, to pašu Dievišķo Iskru, kas, uzliesmojot, apgaismo pasauli apkārt. Viņas darbu varoņi ir pilnīgi parasti cilvēki, kuri dzīvo parastu dzīvi parastajā pasaulē, bet viss pārvēršas vienā mirklī, kad dvēsele, kas meklē Dievu, pēkšņi neredzami saskaras ar Kristu…