Baltais pūdelis

Aleksandrs Ivanovičs Kuprins (1870–1938) - izcils krievu rakstnieks-reālists. Dzimis nelielā apriņķa pilsētā Narovčatā (tagad Penzas apgabalā) ģimenē, kas piederēja pie muižniekiem. Nākamā rakstnieka tēvs nomira 1871. gadā, gadu pēc dēla piedzimšanas. Ģimenei sākās grūti laiki, un māte bija spiesta nodot zēnu bāreņu pansijā. 1880. gadā Kuprins iestājās Otrajā Maskavas militārajā ģimnāzijā, 1887. gadā - Aleksandra militārajā skolā. No 1890. līdz 1894. gadam Aleksandrs Ivanovičs dienēja 46. Dņepras pulkā Podolskas guberņā, ieņemot poručika pakāpi. 1894. gadā viņš izstājās no dienesta un pārcēlās uz Kijevu. Viņam nebija civilo specialitāšu, un pirms ķerties pie pildspalvas, viņš mainīja daudzas profesijas. A.I. Kuprins bija ziņkārīgs cilvēks, viņam bija interesanti izmēģināt sevi dažādās lomās. Viņš pats jokojot teica draugiem, ka "gribētu uz dažām dienām kļūt par zirgu, augu vai zivi".
Pirmais A.I. Kuprina darbs - stāsts "Pēdējais debija" - tika publicēts 1889. gadā, kad viņš bija militārās skolas students. Kad par to uzzināja vadība, Kuprinu divas dienas ieslodzīja cietumā. Tad viņš solīja sev atstāt literāros eksperimentus un neķerties pie pildspalvas un papīra. Tomēr iepazīšanās ar Buniņu, Čehovu un Gorkiju 1890. gadu beigās lika viņam aizmirst par kādreiz doto solījumu. 1901. gadā A.I. Kuprins pārcēlās uz Pēterburgu un sāka strādāt par "Žurnāla visiem" sekretāru. Šajā laikā lasošā publika novērtēja viņa literāro talantu, un stāsts "Duels", kas tika publicēts 1905. gadā, galīgi nostiprināja viņa slavu kā vārda meistaram.
Stāsta "Baltais pūdelis" sižets balstās uz reāliem notikumiem, rakstnieks personīgi pazina šo mākslinieku grupu. Stāsts, ko izstāstīja Serjoža, satrauca A.I. Kuprinu. Šajā vienkāršajā sižetā ir iezīmētas divas svarīgas rakstniekam tēmas - sociālās nevienlīdzības tēma un cilvēku un dzīvnieku attiecību tēma. Autors ļoti skaidri pretstatīja Serjožas un Trilli uzvedību. Barones dēls ir neveikls un izlaists, vienaldzīgs pret dabu, bet Serjoža ir veikls, spēcīgs un apņēmīgs. Jaunais mākslinieks pat nedomā par to, ka varētu atstāt savu četrkājaino draugu grūtībās, bet Trilliem pastāv tikai viņa vajadzības, par citu jūtām un vēlmēm viņš pat nedomā.