Saistīti ar vienu diegu

20 000 gadus atpakaļ sieviete rada savu pirmo izstrādājumu no šķiedrām, un no šī brīža sākas auduma vēsture. Elēna Trojā izšuj uz purpura trojiešu varoņdarbus, bet Penelope dienā rada audumu un naktī to izirst, lai apmānītu preciniekus, kas pretendē uz viņas roku. Medeja iemērc audumus pūķa asinīs, lai tiktu galā ar konkurenti, asīriešu sievietes iegādājas vilnu un vada darījumus, bet ēģiptiešu freskas attēlo sievietes pie vērpšanas. Gadsimtu gaitā viņas auda un vērpa, apgrieza avis un apstrādāja linu, savija diegus un šuva. Raksts tunikā vai kleitā kļuva par sociālā statusa un bagātības simbolu.
Pētot senākos auduma izstrādājumus – vienkāršas akmens laikmeta apmetnes un šumeru tunikas, dīvainas minojiešu kleitas un romiešu imperatoru purpuru, izcila vēsturniece Elizabete Bārbere mākslinieciski savij sižeta diegus un ievieto sieviešu un sieviešu darba vēsturi vēsturiskajā audumā. Šajā grāmatā, kas pirmo reizi publicēta pirms 30 gadiem un kļuvusi par klasiku, priekšplānā iznāk sieviešu ikdienas dzīve caur audumu – audumu, ko viņas vērpa, šuva un nēsāja.