Sievietes, kaķis un suns

Kas var būt briesmīgāks par vientulību? Kad nav ar ko parunāt, izņemot suni? Kad vienīgais dēls no tevis ir atteicies un šķiet, ka nevienam visā pasaulē tu neesi vajadzīga un viss labākais ir aiz muguras?

Evģenija daudzreiz ir dzirdējusi, ka tā notiek, bet nekad nav domājusi, ka tas notiks ar viņu. Tomēr – notika. Un tagad bija jādomā, kā dzīvot tālāk, kā tikt galā ar skumjām, kas tik bieži un negaidīti uznāca.

«Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši». Šo frāzi Sent-Ekziperī mēs atkārtojam tik bieži, ka tā ir kļuvusi nodrāzta, pat banāla. Bet nav citas receptes pret vientulību, kā atrast cilvēku, kuram ir vēl sliktāk nekā tev, un – palīdzēt, sildīt, «pieradināt». Priecēt ar sīkumiem: ar karstu zupu aukstā laikā, ar vienkāršiem olīvju salātiem Jaungada naktī, ar svaigi izmazgātām grīdām un izrotātu eglīti.

Evģenijai tas kļuva par recepti pret skumjām, zāles pret vientulību.