Manas ģimenes loma pasaules revolūcijā

Bora Čosič — viens no slavenākajiem serbu un horvātu rakstniekiem 20. gadsimtā. Viņa romāns «Manas ģimenes loma pasaules revolūcijā» — literāra mozaīka. To veido mazs zēns, ar bērnišķīgu tiešumu stāstot par savas dzimtas dzīvi.
 
Viņu māja vienmēr bija pilna notikumiem. Māte... raudāja, kad iestājās rudens. Tēvs nesa čemodānā lūžņus. Neprecētās tantes nodeva visus naudas ielās mūziķiem. Vectēvs visus izsmēja. Un tad Dienvidslāvijā ienāca vācu karaspēks. Pēc tam onkulis «ieslēdza gramofonu ar mērķi neitralizēt kliedzienus».
 
Viens no labas grāmatas pazīmēm, pēc Milorada Paviča domām, — iespēja to lasīt no jebkuras vietas. Tieši tāds ir romāns «Manas ģimenes loma pasaules revolūcijā».
 
Krājumā arī tiek izdota «Muzila piezīmju grāmatiņa». Tā ir sirreālistiska stāsts. Un atkal par ģimeni un dzīvi. Un atkal Čosič izmantoja karnevāla metodi, godinot Mihaila Bahtina teoriju.