Tā, kura svilpo

Ilgi gaidītais noslēdzošais romāns «Frederikas kvartets», kas, iespējams, tiek uzskatīts par galveno darbu dāmas, kas apbalvota ar Britu impērijas ordeni, Antonijas Sūzenas Baitetas. Tetraloģija tika rakstīta ceturtdaļgadsimta garumā, un tās sižets arī aptver ceturtdaļgadsimtu, turklāt pirmie divi romāni («Dāma dārzā», «Dzīvā lieta») tika izdoti vēl pirms Bukera balvas ieguvušā starptautiskā bestselleru «Piederēt», bet trešais un ceturtais — pēc tam.
Un tā, Frederika Potere — bijusī Jorkšīras skolniece un Kembridžas absolvente, bijusī Herefordšīras squire sieva, bet tagad vientuļā māte psihodēliskā «svīgojošā Londonā» 1960. gados — turpina dzīvot mākslinieku sacelšanās, rakstnieku un dzejnieku vidū. Mākslas skolā pasniegšana un literārā kritika viņai vairs nav pietiekama, un viņa iesaistās jaunā avantūrā: kļūst par populārzinātniskās televīzijas programmas «Spogulī» vadītāju, katrā tās izlaidumā apgāžot veco teicienu: «Sievietei svilpot — kā vistas lidot: arī nepiestāv». Tikmēr Ziemeļjorkšīras universitātes rīkotā visaptverošā konference «Ķermenis un doma» draud pārvērsties studentu sacelšanās, bet senajā muižā Dan-Veil-Hall harizmātisks sludinātājs, kas sevi sauc par Džošs Agnics, izveido dabisku maniheju kultu…