Senā Izraēla un Kanaāna tautas. Etniskā vēsture Dienvidu Levantā. III g. p. m. ē. — VII g.

Grāmata, ko sarakstījis vēstures zinātņu doktors I. P. Lipovskis, veltīta tautu vēsturei, kas dzīvoja Palestīnā — cilvēces civilizācijas šūpulī. Tieši šeit parādījās pirmās pilsētas, pirmais alfabēts un pirmās monoteistiskās reliģijas — jūdaisms un kristietība. Šī zeme tūkstošgadu garumā pievilka cilvēces prātus un dvēseles, un par tās iegūšanu cīnījās visas pasaules lielās impērijas. Šī senākā zeme bija pazīstama ar daudziem nosaukumiem, taču tikai četri no tiem palikuši vēsturē: Kanaāna, Izraēls, Jūdeja un Palestīna. Šeit dzīvoja dažādas tautas, taču laika gaitā tās visas saplūda vienā — jūdu. Šīs tautas saknes sniedzas ne tikai pie Bībeles patriarhiem, bet vēl vairāk pie pamatiedzīvotājiem Kanaānā. Senie ebreji neiznīcināja un neizdzina iekarotās Kanaāna tautas, kā tas tika uzskatīts agrāk, bet pilnībā izšķīda to vidū, nododot tām savu vārdu, savu vēsturi un, pats galvenais — reliģiju. Šī grāmata ir visiem, kas interesējas par Palestīnas vēsturi un ebreju tautas izcelsmi. Tā stāsta par to, kā Kanaāna pārvērtās par «Izraēla zemi», un kā tās iedzīvotāji kļuva par jūdiem.