No brīvās reliģijas uz ateismu. Organizētais sekularisms Vācijā XIX-XXI gs.

Kā un kāpēc Vācija no protestantisma dzimtenes kļuva par vienu no vissekurākajām valstīm Eiropā? Šī grāmata atklāj dziļas vēsturiskas saknes un mūsdienu izpausmes organizētajam sekularismam, kas spēlēja galveno lomu Vācijas sabiedrības transformācijā. Autors detalizēti pēta, kā brīvi reliģiskās kopienas, buržuāziskie un proletārie brīvdomātāji ne tikai atspoguļoja dehristianizācijas un sekularizācijas procesus, bet arī aktīvi veidoja tos dažādās laikmetos.

Grāmata parāda, kā politisko satricinājumu, kultūras maiņu un ideoloģisko konfliktu fonā XIX-XX gs. sekulārās organizācijas Vācijā kļuva par ietekmīgu spēku, kas virzīja racionālisma, humanisma un laicīgas valsts idejas. Otrā daļa veltīta jau mūsdienu «sekulārajai ainavai» Vācijā: tās ir ateistiskas, humanistiskas un brīvi reliģiskas kopienas, kas cenšas ne tikai attīstīt savas pārliecības, bet arī aktīvi piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē.

Grāmata uzdod asas jautājumus par reliģijas nākotni, laicīgo identitāti un nereliģisko kustību nozīmi laicīgas sabiedrības veidošanā globālo izaicinājumu laikmetā. Autors piesaista vēsturiski filozofiskajam analīzei ievērojamu avotu masu. No «jaunā Lūtera» Johana Ronges vēstulēm līdz mūsdienu medijiem, savākta faktoloģija atspoguļo sarežģītu dzīvu fenomenoloģiju sekularizācijas procesiem Vācijā.

Šis pētījums būs interesants ne tikai speciālistiem, bet arī visiem, kas cenšas saprast, kā mainās reliģiskais ainava Eiropā un kādu lomu tajā spēlē nereliģiskie pasaules uzskati.