Trīs lāči

Maz cilvēku zina, ka «Trīs lāči» – tā ir angļu pasaka, kas guvusi plašu izplatību krievu valodā, pārrakstīta Lva Tolstoja. Popularitāte «mūsu lāču» ir tik liela, ka viņus liek vienā rindā ar «Koloboku» un «Rupuci».

Grāmatā viss darbojas pēc pasaku likumiem – maza nepaklausīga meitene nonāk mežā, atrod trīs lāču māju, izdarījusi blēņas – pamēģināja ēdienu no visām bļodām, salauza krēslu, uzgūlās uz visām gultām. Nu un, saprotams, viņai nācās glābties no dusmīgajiem lāčiem, kas pēkšņi atgriezās mājās.

Brīnišķīgās ilustrācijas Jurija Vasņecova – lielas, bet ar pievilcīgām detaļām: lūk, Mišutka, lai nepazustu mežā, ir satvēris Nastāsijas Pētrovas priekšautu; lūk, Maša drosmīgi šūpojas uz Mišenkina krēsliņa, bet no groziņa izkrīt sēnes. Bļodas ir krāsainas, karotes ir grebtas, pie katras gultas ir pa paklājiņam un pat čības ar pomponiem. Un kalnu jāņogas ar sēņu saišķiem ir izkārtas pa lāču māju – acīmredzot krājumi aukstajam laikam.

Pasakas morāle ir caurspīdīga, kā tam jābūt grāmatās visjaunākā vecuma bērniem:

— nedrīkst bez atļaujas doties prom no mājām;

— bīstami ieiet svešā mājā;

— nepieklājīgi bez atļaujas lietot svešas lietas.

Šo grāmatu ir patīkami ne tikai lasīt, bet arī aplūkot burvīgās zīmējumus, turklāt gan viens, gan otrs – neskaitāmas reizes.