Aukstumā un zeltā. Agrīnie stāsti (1892-1901)

Leonīds Andrejevs (1871–1919) ir pazīstams kā autora «Bargamota un Garasika», «Jūdas Iskariots», «Sarkanais smiekls», «Vasilija Fivieša dzīve» un vēl desmitiem stāstu, stāstu un lugām. Bet tas ir tikai aisberga virsotne, neliela daļa no viņa literārā mantojuma. Šajā sējumā, ko sastādījis... Romāns Senčins, apkopoti agrīnie, maz zināmie Andrejeva stāsti, kurus viņš pats neiekļāva atkārtotajos izdevumos, bet rūpīgi glabāja savā arhīvā.
"Šajā grāmatā var redzēt nākamo slaveno rakstnieku, kurš jau ir sajutis savas tēmas, saskatījis savu valodu, savus tipāžus, bet vēl nav iemācījies pareizi rakstīt, un tāpēc daudzos stāstos ir ne mazums dārgā atkrituma. Daudzi teksti ir ārkārtīgi autobiogrāfiski, rakstīti gandrīz no dabas. Jauniešu mīlestība, nabadzība, dzērājība, ģimnāzisti, studenti, Orlas Puškina apkaimes iedzīvotāji — varoņi ir patiesi dzīvi, dzirdama viņu runa. «Vispār izdomāt nevaru», — sūdzējās jaunais Andrejevs. Vēlāk viņš spēja iemācīties, bet tas jau ir pavisam cita stāsts…" (Romāns Senčins).