Mazliet par briesmoņiem

Sofijas Rolduginas, Ženijas Jurkinas un Džezebeles Morgans vārdi skan, it kā soļi biezā mežā, kur nakts nekad nebeidzas. Šeit čuksti pārvēršas balsīs, mājas izrādās dzīvīgas, bet klusas dziesmas — slazdi tiem, kuri uzdrošinās klausīties.

Šeit princeses negaida glābšanu, šūpuļdziesmas aizmidzina uz mūžīgiem laikiem, raganas stāsta savas pasakas, bet briesmoņi runā balsīs, kurās viegli atpazīt pašu sevi. Tas ir stāsts, ko bērniem nestāsta — pārāk biedējoši, pārāk patiesi.

Dzeja, kur gaismas stars drebē tumsas priekšā un katrs lasītājs riskē atklāt aiz rindiņas savu paša baili.