Un es tavu nāvi neredzēšu

Jaunībā Gabrieļam Aristam un Adrianai Cūberam šķita, ka viņu mīlestība — uz mūžīgiem laikiem. Tomēr liktenim bija citi plāni attiecībā uz viņiem.
Izšķirti piecdesmit gadus ar pretrunām, trūkumu un maldiem, varoņi galu galā izrādījās patiesi šķirti ar okeānu: Adriana nonāca
diktatoriskā režīma slazdā, bet pēc tā krišanas palika dzimtajā Spānijā; Gabrieļš devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur guva profesionālu
atzīšanu un panākumus.
Un tā kādu dienu dzīves saulrietā šie divi satikās…
Daudznozīmīgi skatieni, apspiestas vēlmes un vecie pārmetumi drīz noved pie izpratnes par to, ka nostalģija pēc pirmās mīlestības katram no viņiem kļuvusi arī par nostalģiju pēc tiem cilvēkiem, kādi viņi bija jaunībā.
Romāns par atmiņu un aizmirstību, uzticību un nodevību, postošo laika ietekmi, kā arī mīlestības un tās mirāžu varenību. Aizkustinošs stāsts par lemto kaislību un brīnišķīgs, ar īpašu delikātumu rakstīts vecuma portrets.
Pēc gadiem Antonio Muņozs Molīna atgriežas mākslas literatūrā ar lielisku, muzikālas prozas romānu.