Ādams izsūtījumā, vai Visu traģēdiju traģēdija

Otrā daļa holandiešu dramaturga Josta van den Vondela traģēdiju trilogijā, kas uzrakstīta 17. gadsimtā. Šajā darbā autors pārdomā Bībeles stāstu par pirmo cilvēku grēkā krišanu un Ādama un Ievas izsūtīšanu no paradīzes, aplūkojot to caur klasiskās traģēdijas prizmu un dziļām filozofiskām pārdomām par labu un ļaunu, brīvo gribu, atbildību un cilvēka likteni. Darbības centrā ir pirmo cilvēku drāma, kuri nonākuši izvēles priekšā starp paklausību un kārdinājumu. Vondels attēlo Bībeles varoņus kā sarežģītas, iekšēji pretrunīgas figūras, spējīgas šaubīties, ciest un just līdzi. Traģēdija uzdod vispārīgus jautājumus par ļaunuma dabu, brīvās gribas lomu un neizbēgamību sodu par lepnumu un nepaklausību. Dzejas valoda, kas ir bagāta ar alūzijām un simboliem, piešķir darbam īpašu dziļumu un izteiksmīgumu.