Ašolotls — vēstnesis, klauns, briesmonis. Draudīgs dievs un neveiksmju priekšvēstnesis, mirušo ceļvedis uz mūžīgā miera pasauli. Bet kādu dienu Šolotla radījums, tā briesmīgais bērns, piedzimst, izsalkst un iznīcina visu un visus, lai iestātos laika beigas. Un pēc senā acteku kalendāra šis apokalipses brīdis jau nav tālu.
Autora balss Annas Starobince ir līdzīga Hamelinas Pelēkā Rūsiņa melodijai — apburoša, biedējoša, irracionāli pievilcīga.
«Sudraba ašolotls» — stāstu krājums, kurā autore atkāpjas no ierastā spriedzes drāmas un mistiskā reālisma sakausējuma. Jaunā pētījuma objekts Annai — šausmu psiholoģija. Tas briesmīgais, kas ir katra no mums iekšienē, pat tad, kad mēs neesam gatavi to atzīt skaļi.