Asaras bezvārdu: viņa izspruka no amīšu pasaules, kur sāpes sauca par pazemību

Misti kopš bērnības bija pieradusi klusēt un baidīties. Pēc briesmīgajiem dzīves gadiem ar nežēlīgo māti un patēvu viņa nonāca amīšu kopienā.

Balti cepures un linu priekšauti, zirgu ratu čīkstoņa un taisnīgs darbs uz zemes. Pasaule, kas aust no ticības un pazemības — tīra, šeit nav vietas mūsdienu dzīves netikumiem un XXI gadsimta civilizācijas labumiem. Vai par netikumiem vienkārši nerunā?

Šī grāmata — ne tikai atzīšanās.

Tā ir kliedziens, kas plūst cauri šausmu gadiem.

Tā ir bēgšana — no kopienas un no savu baiļu cietuma.