Cīnies manā labā

Es iemīlēju Sidniju Heistingu, kad man bija desmit.

Sešpadsmit gadu vecumā mēs viens otram čukstējām solījumus, ka būsim kopā uz mūžu.

Divdesmit divu gadu vecumā es pārkāpu visus šos solījumus. Es viņu atstāju, solot nekad neatgriezties šajā mazajā pilsētiņā.

Pēc tēva nāves man uz sešiem mēnešiem jāatgriežas mājās Šugarlofu. Viņa būs visur, vairs ne tikai daļa no manām atmiņām un nožēlām. Kad mēs esam kopā, šķiet, ka laiks nekad nav apstājies. Viņa joprojām ir tā, kuru es vēlos, bet es viņu neesmu pelnījis. Tā vietā, lai atvainotos, es apskāvu šo brīnišķīgo, salauzto sievieti.

Bet pēc tam viņai pienāk kārta atstāt mani.

Tagad man jācīnās. Viņas labā. Mūsu labā. Par to dzīvi, kuru mēs abi tik ļoti ilgojamies...