Republika ŠKID

Stāsti, kas izstāstīti «Republikā ŠKID», nav izdomāti. ŠKID – Dostojevska vārda skola, internāts bezpajumtniekiem bērniem, – patiešām pastāvēja 20. gadsimta 20. gados. Revolūcija, pilsoņu karš, bads, nabadzība – tādas ir tā laika realitātes. Cilvēki pielāgojās, kā prata. Kādam izdevās, kādam... – diemžēl… Rezultātā milzīgs skaits nepilngadīgu bērnu nonāca uz ielas. Lai izdzīvotu, viņiem nācās lūgt žēlastību, zagt, laupīt, pulcēties bandās. «Republikas ŠKID» direktoram Viktoram Nikolajevičam Sorokinam, kuru audzēkņi dēvē īsi par Vikniksoru, izdodas novirzīt bijušo mazgadīgo bandītu, zagļu, huligānu trako izdomu uz pāraudzināšanas ceļa, saskatīt viņos vēlmi kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Skolēni sacelšanās, organizē sacelšanās pret skolotājiem, izdomā, kā viņi varētu izbēgt no šīs iestādes, bet… paliek. Jo vēlas mācīties un, kā viņi paši saka, «iziet cilvēkos». Grāmatas autori ar savām acīm, no iekšpuses, redzēja un zināja škidiskās dzīves detaļas, jo paši bija tās audzēkņi. Tāpēc sižetā ir tik daudz interesantu un ticamu detaļu, traģisku, dažreiz biedējošu, bet bieži dzirkstoši smieklīgu…