Senebreņu mīti. No Leviatāna un dievietes Ašeras līdz saplēstām plāksnēm un Iovam

Senebreņu reliģija, vēl «pirmsbībeliskā» ebreju reliģija — kāda tā bija? Visticamāk, viņi ticēja, ka viņu Kungs — ir tikai viens no daudziem dieviem, augstākā dieva dēls: karš dievs un pērkona dievs, kas uzvar čūsku Leviatānu. Bet kā notika, ka šis dievs kļuva par vienīgo Dievu — un tādu, ka cilvēkiem Viņam patīk ne tukši rituāli, bet taisnīgums un žēlsirdība? Bībeliskās reliģijas vēsture — tā ir «pakļaušanas» arhaiskajam mītam vēsture, centieni to pārspēt no iekšpuses. Atsevišķie dievi tiks aizmirsti un aizliegti, bet viņu atribūti pāries Vienīgajam Dievam. Ašeras, viņa dievišķās «sievas», vietu ieņems ideja par simbolisku «laulību» starp Kungu un izraudzīto tautu — Izraēlu. Mainīsies visuma tēls, mīts tiks aizstāts ar vēsturi un teofāniju. Un tomēr arhaiskie attēli atkal un atkal parādīsies monoteistiskajā domāšanā. Bet pārvērsti. Kāpēc Dievam ir tik daudz vārdu — un vai aiz tiem slēpjas viens tēls? Kas ir krubīni un serafīni — heruvīni un serafīni, — un kādi ir viņu arhaiskie prototipi? Kā bībeliskais Kungs ir līdzīgs kanaāniešu Ba’alam? Kur palika Dieva pavadoņi — Taisnīgums, Patiesība, Žēlsirdība, Nāve un Izsistība? Kas ir «Helēls, Zāra dēls»? Kā saplēstās Mozus plāksnes ir saistītas ar lauksaimniecības svētku ciklu un kādi seni stāsti ir atspoguļoti bībeliskajos stāstos par izsūtīšanu no paradīzes, Vispasaules plūdiem un Bābeles torni? Austrumu pētnieka Mihaila Vohmana grāmata — tā ir iedvesmojoša un dziļi radoša izpēte par bībeliskās reliģijas veidošanos no tās senākajiem avotiem līdz Atklāsmei un grūtākajām ētiskajām dilemām Iova grāmatā.