Gandrīz laimīgas sievietes

Kā bieži jaunībā mēs dzirdējām: „Mācieties no savām kļūdām”. Kā bieži pieaugušā vecumā mēs paši teicām to saviem bērniem. Tomēr bez īpašām cerībām. Visi zina: mācīties no citu kļūdām nav iespējams. Pieredze nāk tikai tad, kad izdari savas. Alja Dobrynina agri palika bārene. Vecmāmiņa Sofja Pavlovna, kura aizvietoja viņai gan māti, gan tēvu, gan citus radiniekus, sūdzējās, ka mazmeita atkārto viņas kļūdas. Bet Alja, ar savu dedzību, „pareizību”, cēlumu, dzīvoja tā, kā viņai teica sirds. Tieši tāpēc viņai ne reizi vien nācās piedzīvot nodevību, vilšanos, cerību sabrukumu. Bet dzīvē bez kļūdām nav. Un Alja, kļūstot pavisam pieaugušai, saprot: galvenais — viņas dzīvē bija mīlestība, īsta, visaptveroša. Tātad, viņa ir gandrīz laimīga sieviete. Jo būt pavisam laimīgai, droši vien, nav iespējams.