Gandrīz uz nulles. Kā pārvarēt emocionālā vecāku noraidījuma sekas

Daudzi no mums ir pārliecināti par savu bērnības bezmākoņu. Atmiņa rūpīgi glabā spilgtus un patīkamus notikumus, ceļojumus, draugus, vecākus, kuri vēlējās mums tikai to labāko un centās par mums rūpēties. Tomēr, kļūstot pieaugušajiem, mēs joprojām jūtamies neapmierināti un vientuļi. Mēs dzīvojam ar pastāvīgu sajūtu, ka viss apkārt attīstās ne tā, kā mēs vēlētos, un nesaprotam, kā uz to ietekmēt. Nezinām, ka mūsu bērnībā ir attīstījusies "neredzamā spēks", kas tagad traucē mums dzīvot pilnvērtīgi. To sauc par emocionālo ignorēšanu.