Komunāla dzīvoklis Pēterburgā

«Mans ķermenis smaržo pēc ceptām kartupeļiem ar sīpoliem, mani mati smaržo pēc ceptām kartupeļiem ar sīpoliem, manas domas smaržo pēc ceptām kartupeļiem ar sīpoliem…». Komunālais dzīvoklis ne reizi vien ir kļuvis par galveno varoni un darbības vietu padomju mākslas literatūrā. Izrādās, ka pats komunālo dzīvokļu fenomens nav pazudis ar vecā režīma krišanu — tas brīnumainā kārtā ir pielāgojies jaunajiem laikiem. Romāns Osmiņkins un Anastasija Veprēva apmetās komunālajā istabā Pēterburgas centrā un uzņēmās lomu šīs brīnišķīgās arhaiskās realitātes hronistiem. Savus iespaidus viņi fiksēja Facebook emuārā, no kura izauga šis pusdokumentālais stāstījums. Autori apzināti atteicās no attālinātas antropologu pozīcijas, lai veiktu cēlu uzdevumu — aprakstīt komunālo universu caur savu pieredzi. Rezultātā radās paradoksāls mākslinieciskais sakausējums distopijas, literārā vujērisma un psiholoģiskās drāmas. Romāns Osmiņkins — dzejnieks, mākslas kritiķis un performētājs, grāmatu «Tovarišs-lieta» un «Tovarišs-vārds» autors, Anastasija Veprēva — māksliniece, kuratore un portāla «K. R. A. P. I. V. A.» redaktore. «Komunāla dzīvoklis Pēterburgā» pirmo reizi tika prezentēts kā luga fringe programmas festivālā jaunajiem dramaturgiem «Ljubimovka-2019»