Pēteris Stolipins. Pēdējais krievu muižnieks

Vdovojusī Krievijas imperatore Marija Fedorovna sauca Pēteri Arkādijeviču Stolipinu par «pēdējo krievu muižnieku». Gudrā, caurspīdīgā dāņu sieviete saskatīja šajā nezināmā, nabadzīgajā provincē pilnīgu, spēcīgu dabu, kas spēj risināt valsts problēmas un uzņemties atbildību par visas impērijas likteni. Pie tam ne meklējot personīgu labumu, bet drīzāk izsaucot uguni uz sevi. Izcils reformators haosa periodā redzēja divus galvenos uzdevumus — nomierināt valsti nemierīgajā kara sakāves un revolūcijas laikmetā, kā arī atrisināt zemes jautājumu, kas gadsimtiem ilgi bija novedis to uz sacelšanās neprātu. Jāsniedz Krievijai divdesmit gadi ārējā un iekšējā mierā, un tad «krievu tvaika veltnis» pasaulē jau nebūs iespējams apstādināt. Bet šajā ceļā reformators vienmēr palika viens, jo pie troņa personību pēc mēroga līdzīgu Stolipinam vienkārši nebija. Iespējams, tāpēc impērija arī sabruka tik ātri pēc viņa bojāejas.