Droši vien, uz Zemes nav cilvēka, kurš nebūtu iemīlējies kinoteātrī. No bērnības mēs skatāmies filmas, multfilmas un pat nevaram iedomāties, ka kinomāksla ir viens no jaunākajiem vizuālās mākslas veidiem.
Puškins ar Gogoļu ne tikai ne reizi nav redzējuši nevienu multfilmu un filmu savā dzīvē, bet pat nevarēja iedomāties, ka tādu brīnumu — kustīgas bildes — kādreiz izgudros.
Pirmais pasaulē komerciālais kino seanss notika Parīzē 1895. gada 28. decembrī kafejnīcā uz Kapucīnu bulvāra — šajā dienā brāļi Ljumjēr parādīja savas īsfilmas, kas uzņemtas ar viņu izgudrotā kinomākslas aparāta palīdzību. Tā sākās kino ēra.
Kino māksla jau sen ir kļuvusi par nopietnu ekonomikas nozari — visās pasaules valstīs ir savas kino studijas. Dažas valstis gadā iznāk simtiem filmu. Ir filmas, kuras skatās visā planētā, to radītāji saņem milzīgu ienākumu.
Tagad, kad mūsu viedtālruņi un kameras var uzņemt video ar augstu izšķirtspēju, un speciālas datorprogrammas ļauj viegli montēt filmu un pievienot skaņu, ikviens var radīt savu paša kino. Tikai no jūsu talanta ir atkarīgs filmas panākums. Bet īstas lielas filmas viens nevar uzņemt. Pārāk liela ir šī ražošana, nepieciešami desmiti, bet dažreiz pat simtiem cilvēku, lai izveidotu kvalitatīvu filmu.
