Lasītājam piedāvātajā darbā autors, psihiatrs, psiholoģijas analītiķis lakāna skolā, pazīstams klīnicists, pēta sērijveida slepkavas Anrī Dezīra Landrju fenomenu.
No virknes līdzīgu stāstu šis gadījums izceļas ar acīmredzamo noziedznieka racionālitāti (neviens tolaik nešaubījās par viņa rīcībspēju).
Šajā lietā ir skaidrs savtīgs motīvs, lai gan tas ir maskēts ar cēliem apsvērumiem - rūpēm par nabadzīgās ģimenes labklājību.
Par sistemātisku sieviešu apbūršanu (to ir 283), kas atgādina Donu Žuānu, un bez pēdām iznīcināto aplaupīto upuru, neatrodas nekas, izņemot paša Landrju vārdus, kas pieņemti par tīru monētu, - ģimene, tās labklājība, tēva trauksme, kas pilda savu pienākumu līdz galam, pat tik neglītā veidā.
Un tomēr, analīze mūsdienu psiholoģisko priekšstatu gaismā par virkni pieejamu faktu no šī senā gadījuma (1919. g.) ļauj redzēt Landrju pilnīgi jaunā gaismā.
