Es, Hobo. Nāves laiki

...Viņi piedzimst ģenētiskajos sekvenatoros, piecpadsmit gadu vecumā. Neviens no viņiem nekad nav bijis uz Zemes. Pēc Imperatora pavēles viņi velk Dziļajā Kosmosā Trasi – Distanse pēc Distanes, dekaparse pēc dekaparse, no zvaigznes uz zvaigzni, no vienas zaļās pasaules uz otru... Viņiem nav izvēles: Saules Vīzas cena – divdesmit pieci gadi uz Trases. Atlaide – tikai mirušajiem. ...Mirušais saucās Marks Baino. Viņš ir kosmats kā kosmats. Godprātīgi pilda dienesta pienākumus. Uzticams biedrs un kolēģis. Laiks dziedē atmiņu pat par paša nāvi, bet darbs liek noticēt, ka esi dzīvs... Galu galā Kosmoss ir liels! – iespējams viss, ko lai dara, tā sanāca... Darba ir daudz, Zeme ir tālu. Ko kosmatam Zeme? Un ko Zemei – kosmats? ...Nebija vērts Zemei nogalināt Marka Baino biedrus – viņš viņus mīlēja. Un nebija vērts Zemei nogalināt viņu pašu vēlreiz – viņam pietika ar pirmo reizi.