Drakula. Karmilla (komplekts no 2 grāmatām)

„Karmilla” – gotiskā novele, ko 1872. gadā uzrakstījis īru rakstnieks Džozefs Šeridans Le Fanju, un viens no pirmajiem literatūras darbiem par vampīriem, uzrakstīts ceturtdaļgadsimtu agrāk nekā „Drakula” Brema Stokera (1897). Izolētā no ārpasaules pilī, dziļi Austrijas Štīrijas mežos, Lora dzīvo vientuļu dzīvi kopā ar savu tēvu un nedaudzajiem kalpotājiem. Reiz mēness naktī laukā sabrūk karieta, kas ved negaidītu viesi – skaisto Karmillu. Lora un tēvs aicina viņu palikt pie viņiem, kamēr viņa neizārstējas. Skaistā svešiniece pieņem piedāvājumu. Drīz sāk notikt dīvainas lietas: Lora saslimst, viņas stāvoklis pasliktinās ar katru dienu, un naktīs viņu moka nosmakšanas lēkmes. Pēc vairākām mokošām naktīm jaunajai Lorai jāuzzina šokējošā patiesība par noslēpumaino viesi. Stāsts tiek stāstīts no jaunas meitenes skatupunkta, kuru medī sieviete-vampīrs vārdā Karmilla, vēlāk izrādās, ka tā ir Mirkalā, grāfiene Karnšteina (Karmilla - anagramma Mirkalai). Izdevumā iekļauts arī stāsts „Noslēpums viesnīcā „Lidojošais pūķis””. „Drakula” Brema Stokera sniedza rietumu kultūrai tēlu ar neparastu simbolisku spēku: virtuoziski attēlotā galvenā varoņa tēls iznāca no romāna lapām un sāka patstāvīgu dzīvi masu apziņā. Tā radās viens no populārākajiem mītiem XX gadsimtā – mīts par vampīrismu. Lai gan „Drakula” nav pirmais stāstījums par vampīriem, tieši tas kļuva par īstu žanra klasiku un tā etalonu. Viens no galvenajiem angļu šausmu literatūras darbiem pārsteidz ar negaidītiem un netriviāliem sižeta pavērsieniem, erotiskiem apakštekstu, murgiem un brīnumiem, nenoteiktību starp dzīvi un nāvi, reālo un fantastisko.