Pēc Otrā pasaules kara kultūrā notika milzīgas izmaiņas: mākslas dzīves centrs pārcēlās no Eiropas uz Ameriku. Pats autors saka tā: "Francija ir šīs grāmatas māte un tēvs, bet Amerika — tās pieaugušais bērns". Un viņš sāk stāstu ar Parīzes kolekcionēšanas pēckara laiku vēsturi, kas bija ārkārtīgi grūta Eiropai, vienlaikus skaidrojot pāreju uz Amerikas dominēšanu mākslas ainā.
Kā izsoles pārvērtās no mirušo parādu dzēšanas vai mantas dalīšanas šķiršanās gadījumā par skaļiem sabiedriskās dzīves notikumiem? Kā no pirmskara interesi par vecajiem meistariem kolekcionāri pārgāja pie impresionistiem un mūsdienu mākslas? Kā Ņujorka un Losandželosa kļuva par galvenajiem mūsdienu mākslas centriem, mākslas tirgotāju, kolekcionāru, impresāriju un, protams, pašu mākslinieku darbības vietām?
Arī autors stāsta par to, kā par kolekcionēšanas objektu kļuva jebkuri mākslas darbi: no pirmatnējām maskām līdz modernisma glezniecībai un skulptūrai, no ķīniešu porcelāna līdz Eiropas galda sudrabam, un kolekcionāri kļuva dažādi cilvēki ar dažādām finansiālām iespējām: gan rūpniecības magnāti, gan izcili aristokrāti, gan slaveni modes dizaineri, gan parasti biroja darbinieki. Bet galvenais — viņš mums parāda kolekcijas un stāsta par neticamiem kolekcionāriem, no kuriem daudzi, visticamāk, iepriekš nebija zināmi Krievijas lasītājam.
