Stāsts par ezīšiem, vectētiņiem un vecmāmiņām un par klimata pārmaiņām

Nora un viņas vecāki tikko pārcēlās no Sassari uz mazu pilsētiņu Uta Sardīnijas dienvidos, mājā ar dūmojošu kamīnu un dārzu, kas izskatās pēc džungļiem. Tieši tur novembrī, kad pat Sardīnijā ir auksti, māte atrod ezīti. Drīz kļūst skaidrs, ka ezītis ir ļoti vājš un neizdzīvos bez ārējas palīdzības. Tāpēc Nora un viņas vecāki nolemj: viņiem ir jāglābj viņš, jāsasilda un jāizdomā, kā viņu pabarot. Bet rūpēties par ežu nav tik vienkārši, kā šķiet, īpaši, ja neko nezini par ežiem. Par laimi, ezītis, kuru nosauca par Signor Kolbasku, var paļauties uz savu jauno dīvaino cilvēku "ligzdu": mātes praktiskumu, tēva entuziasmu un meitenes atbalstu. Tikmēr Nora uzsāk mācības jaunajā skolā, kur viss ir pavisam citādi nekā iepriekšējā, un viņai parādās jauna draudzene Sofija, kuru viņai jāatbalsta ļoti svarīgā un grūtā brīdī. Tāpat kā Signor Kolbaska, Nora šajā ziemā ievērojami izaugs.