Tajā pašā laikā. Esejas un uzstāšanās

Kopums no sešpadsmit esejām un uzstāšanām Sūzanas Zontagas (1933–2004), ko viņa sagatavoja pēdējos dzīves gados, retrospektīvi tiek uztverts kā radošs mantojums. Pārdomas par skaistumu, fotogrāfiju, mākslinieciskajiem meklējumiem Viktora Serža, Leonīda Cīpkina, Annas Banti, Halldora Laksnesa, par Rilkes vēstulēm ar Pāsterhaku un Cvetajevu izrādās organiskā saistībā ar 11. septembra traģēdijas un kara Irākā uztveri, virzoties uz vienu no lielākajām un galvenajām amerikāņu domātājas un rakstnieces tēmām: atbildību un literatūras uzdevumiem 20. gadsimtā. Dziļa un radoša citu autoru darbu lasīšana, uzticība augstiem morāliem kritērijiem, daudzdimensionālas notiekošā novērtējumi "visur un vienlaikus" ļauj uzskatīt šo krājumu par šedevru Zontagas vēlā radošā perioda laikā.