Cēls valdnieks lika tevi pakārt

Krievu rakstnieks, deviņus gadus dzīvojošs svešā zemē, vecā mājā Lisabonas krastmalā, ir pārliecināts, ka viņa dzīve, līdzīgi Težo upei, nes savas ūdeņus vienīgi iespējamo virzienā. Bet notiek viens dīvains notikums, un zeme zem viņa kājām pazūd, bet cunami dzen viļņus no okeāna krastā.

„Cēls valdnieks lika tevi pakārt“ — tas ir ne tikai romāns par nevainīgu cilvēku, kuru apsūdz slepkavībā, vai, teiksim, romāns par jauno pakārtēju, kurš izpārdod dzimtas ligzdu un tur mīļotās sievietes pelnus cepures kastē. Tā ir stāsts par mīlestību un naidu, kas, pat pēc daudziem gadiem, turpina vest varoni cauri traģisko notikumu labirintam, cauri maldiem un vilinājumiem, vainai un kaunam, liekot atgriezties pagātnē, atvērt acis un sastapt savu Minotauru.

 Citāti:
„Tam, kurš raksta par pagātni, nav obligāti jāatceras, kā viss patiesībā bija, jo viņam pieder špakteļlāpstiņa, ar kuru var ne tikai sajaukt okru ar balto krāsu, bet arī paleti noskrāpēt, notīrīt lieko. Un, ja to pareizi asināt, tad varbūt pat nogalināt var“.